Nov 13 2008
priekšā pārmaiņas..
Tā interesanti dzīvē notiek. Dzīvojam, strādājam, iekārtojamies arvien labākos darbos, iegūstam arvien labāku materiālo stāvokli, piedzimst bērni. Strādājam ļoti stabilā (it kā) un drošā pret visādām krīzēm uzņēmumā, saņemam visādus bonusus, apdrošināšanas utt… Un tad vienā jaukā dienā kā zibens spēriens nāk – zini, iztiksim mēs bez tevis, mēs pārtērējam algu fondu un atdeve no tevis, salīdzinot ar jaunajiem censoņiem, kas nāk entuziasma un izaicinājuma pilni, vairs nav tā. Loģiski, ka mana atdeve tagad tikai atkal sāk atgriezties pēc otrā bērneļa piedzimšanas, bet to jau bezbērnu cilvēkiem nesaprast..
Tā ka pēdējais mēnesis man iekš draugiem.lv. Žēl patiesībā, jo jutos savas darba vietas patriots un biju arī pietiekami motivēts (ne jau tikai algas ziņā), lai atdotu sevi šim darbam. Strādāju šeit kopš 2005. gada 1. jūnija, tā ka ir pieredzēts pats sākums un ir bijušas labi daudz negulētas naktis.. Ta jau manīs kā klāsies maniem līdzšinējiem garadarbiem – galerijām, video un nu arī publiskajām aptaujām (produkts uzņēmumiem), neskaitot neredzamās lietas – dažnedažādus administrēšanas un statistikas tooļus.
Bet nu, tapēc jau mēs dzīvojam lai mainītos un pieņemtu arvien jaunus izaicinājumus dzīvē. Galvu augšā, vecīt:)
P.S.
meklēju darbu:) 12! gadu pieredze PHP, mysql, šis tas arī no oracle un plsql aizķēries kopš darba CSDD.
Piedāvāju darbu, nosūti man lūdzu savus kontaktus
ui ui… Turies! Ja būs, kas perimetrā, tad padošu ziņu!
Principā, gan varu teikt, ka ļoti daudzi uzņēmumi saīsina IT nodaļas….
diemžēl.
Laikam no tā ģimeniskuma, kas tur kādreiz valdīja, tiešām nekas nav palicis pāri, ne.
Diemžēl. Par to jau vairs tikai teikas stāsta:)