nothing special @ alx.f1.lv

Web izstrādes vidē tusēju jau nenormāli sen. Un šobrīd to pieejamo līdzekļu kaut kāda mērķa sasniegšanai ir daudz, daudz vairāk, nekā agrāk. Nemaz jau ne tik daudz patinot filmu atpakaļ atmiņā uzpeld situācija, kad tas vai cits javascript klienta galā vai nu vienkārši neiet, vai pat rada kaut kādas kļūdas. Pēc apmēram nedēļas sarakstes ar klientu nonākam pie softu salīdzināšanas, kas ir viņam un kas ir mums – protams IE (ar ašdesmit toolbāriem, kurus tas draudzīgi ir sagrābies browsējot pa netu), bet tā kā tur vēl dzīvs ir netscape un arī tur ir tie paši gļuki, tas faktors tiek izslēgts. Galu galā pie vainas ir kaut kāds firewall, kurš daļēji izslēdz kaut kādus javascript blokus.
Un kas ta šobrīd nekait kaut ko darīt – javascript visur atļauts (ja neskaita dažus paranoiskus indivīdus), browseri +/- normāli. Pat IE, kurš ir tālu no pilnības arī 8. versijā, var “pieradināt” uzvesties kaut cik normāli. Tiesa gan, bija viena situācija, kur nācās vien izmantot maģisku <meta http-equiv=”X-UA-Compatible” content=”IE=EmulateIE7″ /> hacku, lai ieslēgtu atpakaļ ie7.. Iemesls patiesi nejēdzīgs – <wbr> tega neapstrādāšana. Bet neskatoties uz šādiem un savādākiem”pārsteigumiem” IE pienesums browseru saimē un standartos ir gana liels. Bet tā kā teksts ir par tendencēm, tad vismaz browseru lauciņā iespaidoja viens IE9 video, video kartes resursu izmantošana satura renderēšanā. Ideja gan nav jauna un Nvidia jau labi sen bīda savu Cuda. Šis gan nav gluži no tās sērijas, bet idejiski līdzīgi.

Agriežoties pie web izstrādes – kas mums tagad notiek serveru pusē? Nāk jauni webserveri ar jaunām iespējām un, protams, ātrāki vai kā citādāk labāki par iepriekšējiem – Nginx, Lighttpd, kuri liek pabīdīties Apache, IIS. Nāk jauni datu kešošanas mehānismi – memcache, lai arī nu jau gandrīz vecs, taču jau tiek pielietots un iedzīvināts arvien vairāk citās, kuras izmantojam web projekta darbināšanā. Ja kādam ar memcache key-value mehānismu ir par maz, talkā nāk Redis, Tokyo Cabinet.
Nevar nepieminēt arī vēl vienu lietu – saucamo noSQL risinājumu parādīšanos. Kaut kādā mērā tā tendence ir iepriekš minēto vajadzību segšanai, bet var jau būt ka arī šādam piegājienam ir arī nākotne. Pagaidām grūti spriest par ieguvumiem vai trūkumiem. Par piemēru paņemot kaut vai MongoDB – kaut kas pa vidu starp memcache un klasisku RDBMS. No vienas puses nav vairs primitīvs memcache, no otras, lai arī nevaram pielietot klasisku SQL sintaksi, datus tomēr var paprasīt pēc kaut kādiem parametriem šajā gadījumā izmantojot JSON. Jebkurā gadījumā šādu pazīstamu paņēmienu izmantošana varētu arī palīdzēt MongoDB attīstīties.

Kaut kur visa šī datu apstrādes mehānismu starpā gribētu atrast arī nišu datu indeksētājiem – Sphinx, Lucene/Solr. Ļoti ērts veids panākt performances pieaugumu esošos projektos (kaut gan var izmantot arī topošos, ja ir zināms, ka plika DB nepavilks), īpaši vietās, kur līdz tam izmantotas sarežģītas datu atlases. Pie kam izmantojami ne tikai kā fulltext meklētāji, bet arī kategorizētiem datiem. Es savulaik Sphinx izmantoju dēļ lieliskās iespējas meklēt arī objektus pēc to ģeogrāfiskā attāluma, bet darbu gaitā sphinx tika pielietots daudz plašāk.

Tiesa gan par to visu liela daļa izstrādātāju var tikai pasapņot, jo hostingi defaultā mums nepiedāvās ne mongo, ne sphinx. Labākā gadījumā tur būs memcache atbalsts. Protams visu var sarunāt un vēl viena klienta iegūšanai visticamāk šis hostinga kantoris arī būs gatavs uzlikt nepieciešamo, bet individuāla pieeja arī individuāli maksā. Tā ka šajā sakarā vēl viena tendence, kas iegūst lielāku popularītāti – VPS jeb virtual server hostings. Nav mums gluži izdalīts dzelzis, taču visu instalēt un darīties varam kā uz īsta.

Skatoties tālāk – kas jauns pašā programmēšanas frontē? Šķiet, ka te gan nekas būtisks nemainās pagaidām. Esošās valodas attīstās, bet no jauna nekas baigo popularitātes vilni nav piedzīvojis. Vienu lietu gan gribas pieminēt – flash. Ir zināms par kariem starp Apple un Adobe par flash neesamību iPhone, Ipod Touch, iPad un šī cīņa jau ir apnikusi:) Un te nu seko manuprāt viens no ģeniālākājiem Adobe soļiem – native iPhone aplikācijas flashā. Te viens video par tēmu. Labi, priekš iPhone varbūt arī nedaudz novēloti, taču priekš iPad pašā laikā. Tirgus plašs, iespējas attīstībai vēl jo lielākas nekā iPhone, jo nav visādu tur operatoru ierobežojumu un cenas/kvalitātes/iespēju attiecība pietiekami sakarīga. Flash izstrādātāju arī vairāk, nekā ojective-c. Personīgi es šo iPad attīstību gan saredzu ne tik daudz spēlītēs vai aplikācijās, bet tekstuālā satura – avīžu, žurnālu, grāmatu izplatībai šādā e-saturā.

Un nobeigumā:) Nobeigumā es gribētu pieminēt vārdu “ideja”, jo tas ir tas ar ko viss sākas. Ideja ir visas attīstības pamatā – ir ideja, ir tās materializācija, ir lietas, kuras mēs ikdienā lietojam vai lietosim nākotnē tieši pateicoties kādai senai vai ne tik senai idejai. Un es varu tikai novēlēt tev un arī sev – lai mums ir šī ideja un iespējas to realizēt:)

Es apzinos, ka neesmu nekāds dižais fotogrāfs. Ok, es zinu lielu daļu visu to tehnisko nianšu, zelta griezumu utt., es varu smuki sabildēt ceļojumus, bet tas pārsvarā pateicoties jau turienes eksotiskajiem apstākļiem:) Es neesmu baigi radošs izdomā un unikālā skata atrašanā:)

Kas tad atliek tādiem cilvēkiem kā man? Nezinu kā citiem, bet man patīk experimentēt ar tehniskajiem līdzekļiem. Tad nu rodas tādi pirkumi kā fisheye objektīvs, kas ļauj bez īpaša iespringuma dabūt izkropļotas, bet dažreiz interesantas bildes. No līdzīgas sērijas ir pilnīgi parasts fiksēta garuma, taču gaišs (F1.4 50mm) objektīvs, kas, savukārt, ļauj spēlēties ar fokusa dziļumu jeb DOF (depth of field). Pēdējais pirkums šajā experimentālo pirkumu sērijā ir pults priekš timelapse experimentiem:) Mana fotoaparāta iespēju klāstā diemžēl neietilpst automatizēta fotografēšana ik pēc uzdota laika intervāla, tāpēc tika iegādāts šis kārtējais aksesuārs, kuram ir pašam savi taimeri un ļoti plašas konfigurēšanas iespējas – timer delay, exposure time, interval uzstādījumi no 1sec līdz pat 100h, kā arī neierobežots kadru skaits – fočē, kamēr karte vai baterijas beidzas:) Tiesa gan pie tādas dSLR mocīšanas arī tā spoguļa slēdzis ātri vien varētu sasniegt sava resursa beigas:)

Man ir šādi tādi plāni un idejas, kur taisos izmantot timelapse, bet pagaidām piedāvāju vienu no saviem pirmajiem experimentiem šajā jomā - zhupoles2.mov :)
Bonustrack - maja.mov 

P.S.
starp citu, 100. posts šajā necilajā blogā:)

Pilnīgi no negaidītas puses, taču atrāvos arī es… Atšķirībā no kociņa padevēja mana tā saucamā bloga formāts nebūt neaizliedz runāt par tēmu:)
Kas attiecas uz šo LV blogosfēras sērgu – man patiešām patīk palasīties šīs brīžiem tik intīmās atklāsmes, brīžiem vienkārši situācijas, notikumus. Tas tā svaigi un interesanti:) Nezinu vai manas atklāsmes būs pienācīgā līmenī:)
Se7en… Šis vārds šādā rakstībā man laikam vienmēr asociēsies ar filmu, kura toreiz skatoties radīja tik nelāgas emocijas un pēcgaršu, ka nekad neesmu vēlējies to noskatīties atkārtoti. Bet ne par to tagad stāsts, pārmaiņas pēc par sevi:)
Turpināt lasīt »

Ne, nebūs te nekas par īpašām iPhone atlaidēm Ziemaasvētkos vai to, kas varētu būt viena no populārākajām tech stila dāvanām (vairāk gan ar to domājot citus, lētākus Apple produktus), bet būs par to kā padarīt savu iPhone (vai iPod Touch) tuvāku Ziemassvētku tēmai.

Vispirms jau fona bildes, jeb wallpaper – kā būtu ar šādām, lieki nesaraibinātām, atturīgām, bet pietiekami stilīgām bildītēm?:) 
[singlepic id=54 w=320 h=240 float=left] [singlepic id=52 w=320 h=240 float=left]

© shawnblanc 

 
Nākamais. Man nepatīk skaitīt pantiņus, dziedāt dziesmiņas vai kā citādi izdarīties, lai tiktu pie savas dāvaniņas. Tāpēc es ceru, ka man palīdzēs AppStore bezmaksas aplikācija ar nosaukumu Chrimbell. Nu labi, varbūt arī nenoderēs, jo tas varētu izskatīties stipri dīvaini – kratīt savu iPhone lai šis zvanot nospēlētu kādu nebūt no aplikācijā iesetojamām melodijām. Bet visādi citādi ir interesanti – uzliekam melodiju, kratam un iPhone ar zvana skaņu spēlē uzdoto melodiju. Jo ātrāk kratam, jo ātrāk spēlē. Izmēģināju – skan smuki.

Ja tas viss pilnīgi pie kājas, tad varbūt noderēs absolūtais AppStore pārdošanas hīts… emm… pirdienmašīna… iFart Mobile [iTunes links], tiesa gan maksas ($0.99) softs, bet līdz vakardienai jau bija pārdots 13274 eksemplāros. Manuprāt gan pilnīgi un absolūti nejēdzīgs “veiksmes stāsts“.

Priecīgus Ziemassvētkus!

P.S.
principā es varētu uztaisīt tos wallpaperus arī kā Cydia instalāciju… Ja vien ir interese:)

Jau stāstīju, kā mums gāja “savā bankā”. Pareizāksakot – kā negāja:) 
Tā kā solīju noreportēt, kā ies tālāk, tad to arī daru, lai arī ar nelielu nokavēšanos. Bet gāja labi – kredīts ir rokā:) Ok, tas vēl būtu diskutabls jautājums – vai kredīts ir labi un vai tas ir labi šajos gandrīz barikāžu laikos, bet nu ne par to stāsts:)

Tātad ar swedbanku gāja grūti. Principā jau akmentiņš viņu pašu dārziņā – pilnīgi pretēji tam klientu servisam, kas tiek parādīts klientu apkalpošanas zālēs vai ar privāto klientu menedžeri, mums piesaistītā kredītu speciāliste galīgi nebija klientorientēta. Andra Kudore, ja kas – lai tauta zin savus varoņus:) Tātad tā vietā, lai saņemtu vispusīgu informāciju un piemeklētu mums labāko risinājumu, kredīta sarunas ilga vien 15min un tā laikā vairums atbilžu bija par jautājumiem ko rakstīt tajā vai citā kredīta pieteikuma ailītē. Pēc tā visa tika sataisīts mazliet kašķis:) Sieviņa tika nosūtījusi ne ta gluži sūdzību, ne ta jautājumu kopumu (uz kuriem principā vajadzēja atbildēt kredītu menedžerei). Tālāk jau viss turpinājās mazliet augstākos plauktiņos – komunikācija gāja caur filiāles vadītāju (sviests manuprāt), kura kopīgiem spēkiem ar klientu menedžeri (starp citu – burvīgs cilvēks, atsaucīgs utt. – Jūlija Upadiševa) centās nogludināt radušos situāciju un sauca rakstīt vēl vienu pieteikumu. Bet ko nu vairs – pa to laiku jau bijām devušies citu banku virzienā. Gan tās klientu attieksmes, gan arī ne visai draudzīgo procentu likmju pēc – nesen bija mainījusies bankas politika un minimums, kas tiek dots klientiem ir 3% bankas likme (klāt vēl rēķinam mainīgo euribor). 

Nākamās 2 bankas – DnB Nord un Danskebank. Danskei būtu bijuši paši mazākie % (2.1%), taču konkrētais īpašums viņiem nebija pietiekams kā ķīla, bet par citu īpašumu apķīlāšanu mums galīgi nebija intereses. Gan tāpēc, ka tādā gadījumā mainītos uz augšu jau esošā kredīta %, gan arī palielinātos atmaksas laiks.

DnB Nord, tiesa gan Jelgavas nodaļā, kur tas īpašums skaitās, ķīla cauri izgāja un izgāja arī viss pārējais. Pieņemu, ka Rīgā tomēr piekasīgāk skatītos uz tām lietām. Iedotā procentu likme ir 2.7% + tāda interesanta lieta kā euribor koridors. Tas mums ir nofiksēts robežās 2.9-4.9% uz 5 gadiem. Pēc 5 gadiem pārskatīšana. Tātad ko tas nozīmē – kredīta saņemšanas dienā tiek skatīts euribor % (mūsu gadījumā laikam 3.8% bija) – tam tiek paņemts kaut kāds +/- intervāls. Man kā kredīta ņēmējam tas nozīmē, ka šo 5 gadu laikā, pat ja euribor uzkāps līdz 5-6%, es tāpat maksāšu savu maximumu – 4,9%. Tas pats gan arī uz otru pusi:) Kas labi – to 2 mēnešu laikā, kamēr ap šiem papīriem bakstījāmies, euribor nokrita aš par veseliem 2 %, tā ka arī šādā ziņā esam ieguvēji.

Tātad ko mēs esam dabūjuši – vecu lauku īpašumu 4km no Jelgavas.. No Rīgas patālu – ~50km. Uz šī 0,6ha (nejaukt ar t.s 6 sotkām, jeb 600m² – šie ir 6000m²) atrodas veca, bet labi saglabājusies guļbūve (100m²), kura sākotnēji netika izskatīts kā variants dzīvošanai – vairāk kā arguments bankām. Arguments tādā ziņā, ka pērkot tikai zemi, ir daudz neizdevīgāki kredītu nosacījumi + ir obligāta prasība uzreiz arī būvēties. Šeit māja jau ir, obligāti jābūvējas nav un izskatās, ka mēģināsim pacelt šo pašu, nevis būvēt ko jaunu, bet nu  tas jāparāda vispirms kādam speciālistam. Kas vēl – liels vecais pagrabs (16m²), lieli koki – gan augļu, gan ozoli, kastaņi, bērzi un sazin kas vēl. Blakus upīte ar lielu ugunsdzēsēju dīķi  - pašvaldības īpašums, iežogots, taču izmantojams pirtiņas vai dārza laistīšanas vajadzībām. Blakus arī mežs, no kura kā rādās regulāri piestaigā stirnas, zaķi. Tātad tāds miteklis galīgi ne priekš pilsētas uzdzīves:) Ak jā cena – 28K Ls, kas reāli nesastāda pat zemes cenu šajā vietā, bet ko mēs vēl bonusā iegūstam – jau minēju.

Bildes. Nav nekāda baigā daile vēlā rudenī, taču mūsuprāt vieta ar potenciālu:) Interjeram arī uzmanību nepievērst – tur loģiski, ka viss mainīsies.